english
Principu ilgtspēju nevar garantēt, taču tas nepadara tos mazāk svētus /Jesaja Berlins /

B1 Notikumi Apskatīt visus

Skatīt vairākLasītavaB2

Berlina lasītava

Šajā virtuālajā Jesajas Berlina lasītavā publicēsim viņa filozofisko darbu tulkojumus latviešu valodā, kolekcionēsim viņa domu graudus, kā arī centīsimies vienuviet apkopot Latvijā sarakstīto par pašu Berlinu un viņa idejām.

Ko šeit var atrast

B3Jesaja Berlins

Logo2

Jesaija Berlins -20. gadsimta intelektuālis

dzmis Rīgā1909. gadā, kur pavadījis agrīno bērnību, pirms kopā ar ģimeni pārcēlies uz Krieviju, bet pēc tam – uz Angliju. Viņa tēvam un vectēvam Latvijā piederēja liels kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums, abi bija ievērojami ebreju kopienas locekļi. Pieaugušā cilvēka dzīvi Berlins lielāko tiesu pavadīja Oksfordas Universitātē. 1932. gadā, 23 gadu vecumā, viņu apbalvoja, ievēlot par All Souls koledžas locekli, un šī bija pirmā no daudzajām saņemtajām balvām un pagodinājumiem. 1957.gadā viņu iecēla bruņinieku kārtā; 1971. gadā – apbalvoja ar ordeni “Par nopelniem”, un no 1974. līdz 1978. gadam viņš bija Britu Akadēmijas prezidents. Laikam gan plašākai sabiedrībai Berlins labāk zināms, pateicoties viņa esejai “Divi brīvības jēdzieni”, kas 1958. gadā tika nolasīta kā lekcija. Tajā viņš nošķir “negatīvo brīvību” jeb brīvību no iejaukšanās; un “pozitīvo brīvību”, kas nejautā, no kā esam brīvi, bet ko esam brīvi darīt. Viņš norādīja, ka šie divi brīvības jēdzieni konfliktē.

Liela daļa Berlina ideju bija saistītas ar viņa “vērtību plurālisma” filozofiju, kas uzskata, ka morālas vērtības var būt vienlīdz pamatotas, taču savstarpēji nesavienojamas, radot konfliktus, kurus iespējams atrisināt tikai pragmatiski. Piemēram, solījuma turēšana var konfliktēt ar tiekšanos pēc patiesības; brīvība var sadurties ar sociālo taisnīgumu; daudz kas var sadurties ar brīvību. Universāli noteikumi šādu konfliktu atrisināšanai nevar pastāvēt; svarīgi ir atrast labāko iespējamo risinājumu katrā konkrētajā gadījumā. Jesaja nekad neradīja monolītu “dižu darbu”, un viņš sarakstīto un domas izkaisīja dāsni un plaši — ne tikai esejās, lekcijās un žurnālistikā, bet arī vēstulēs, kas joprojām tiek publicētas un atklāj, ka sarakstē viņš ir bijis tikpat spožs kā sarunās. Henrijs Hārdijs, viņa redaktors un literārā mantojuma izpildītājs, uzņēmies milzīgo darbu konsolidēt Berlina darbus un nodrošināt tiem zinātnisko aparātu, un tas ir gandrīz pabeigts. Hārdija darbam ritot uz priekšu, atklājies Berlina ieguldījuma modernajā liberālajā domāšanā mērogs, nozīmība un paliekamība.

Lasīt vairāk

Mūsu draugiB4

© SOROSA FONDS – LATVIJA. Visas tiesības paturētas